izmūrēt
izmūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmūrēju | izmūrējam | izmūrēju | izmūrējām | izmūrēšu | izmūrēsim |
| 2. pers. | izmūrē | izmūrējat | izmūrēji | izmūrējāt | izmūrēsi | izmūrēsiet, izmūrēsit |
| 3. pers. | izmūrē | izmūrēja | izmūrēs | |||
Pavēles izteiksme: izmūrē (vsk. 2. pers.), izmūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmūrējot (tag.), izmūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmūrētu
Vajadzības izteiksme: jāizmūrē
Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi speciāli izmūrē māju, uztaisa nišu, kur to ielikt.
- 1747. gadā izmūrētas velves un 1750. gadā visi mūra darbi tiek pabeigti.
- Biezie mūri, daudzie torņi un ar ķieģeļiem izmūrētais grāvis nodrošināja pilsētas aizsardzību.
- Mūra augšpuse tika izmūrēta ar šampanieša pudeļu lauskām.