izliekt
izliekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izliecu | izliecam | izliecu | izliecām | izliekšu | izlieksim |
| 2. pers. | izliec | izliecat | izlieci | izliecāt | izlieksi | izlieksiet, izlieksit |
| 3. pers. | izliec | izlieca | izlieks | |||
Pavēles izteiksme: izliec (vsk. 2. pers.), izlieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izliecot (tag.), izliekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izliektu
Vajadzības izteiksme: jāizliec
1.Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
1.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas ir izveidots lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
1.2.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas izveidojies ar vienu vai vairākiem lokveida izvirzījumiem (parasti uz augšu, uz āru).
1.3.Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru).
2.Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
2.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas izveidojies lokveidā (par ķermeņa daļu).
3.Iztaisnot (ko saliektu).
4.lieto: pareti Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu).
5.Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Siluets ir izliekts, ar šauru vidukli un kuplu svārku daļu.
- Piemēram, vēja suņiem ir izliekta mugura," stāsta Klučniece.
- Ziedkopa vidēji izliekta, 14 centimetrus diametrā, ar 12 ziediem.
- Fēbe noņēma saulesbrilles, atklādama savas eksotiski izliektās dzintara krāsas acis.
- Ķermeņa priekšgalā ir vāji izliekta galva, kurā atrodas mutes atvere.