izlaizīt

Lietojuma biežums :

izlaizīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Laizot izēst (daudz vai visu); laizot iztukšot (trauku).

1.1.Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri