izlēņot
izlēņot 2. konjugācijas darbības vārds; vēsturisks, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlēņoju | izlēņojam | izlēņoju | izlēņojām | izlēņošu | izlēņosim |
| 2. pers. | izlēņo | izlēņojat | izlēņoji | izlēņojāt | izlēņosi | izlēņosiet, izlēņosit |
| 3. pers. | izlēņo | izlēņoja | izlēņos | |||
Pavēles izteiksme: izlēņo (vsk. 2. pers.), izlēņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlēņojot (tag.), izlēņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlēņotu
Vajadzības izteiksme: jāizlēņo
Izdot par lēni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1492. gadā minēts, ka par Burtnieku pils sargāšanu izlēņota zeme.
- 1540. gadā Livonijas ordeņa mestrs izlēņoja muižu Lamiņu kungam Hermanim Butlaram.
- 1518. gadā Livonijas ordeņa mestrs Pletenbergs šo novadu izlēņojis Johanam Koskulam.
- Pirmo reizi Henkem Rozenam izlēņotās ( atdotais zemes īpašums – red.)
- Pēc lietuviešu uzbrukumu beigšanās 1462. gadā pili izlēņoja ordeņa vasalim Klausam Mederheimam.