izlāsot
izlāsot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlāsoju | izlāsojam | izlāsoju | izlāsojām | izlāsošu | izlāsosim |
| 2. pers. | izlāso | izlāsojat | izlāsoji | izlāsojāt | izlāsosi | izlāsosiet, izlāsosit |
| 3. pers. | izlāso | izlāsoja | izlāsos | |||
Pavēles izteiksme: izlāso (vsk. 2. pers.), izlāsojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlāsojot (tag.), izlāsošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlāsotu
Vajadzības izteiksme: jāizlāso
Lēni sūcoties, lāsēm izplūst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mākonis nospiests līdz zemei, migla izlāso uz sejas.
- Sapnī redzēju divus jērus un pēc tam briedēnu, kam bija nocirsta viena kāja un dzīvības asinis izlāsoja zālē.
- Kamēr mēs nelūkosimies šinīs izlāsojošajās asinīs kā palīdzības ( ?)
- Tas ir vērts to beidzamo sevis paša daļu atdot, piekalt pie krusta un likt viņai izlāsot sāpēs un asinīs.
- Un vēl pēdējā brīdī, kad Viņam vairs ir palikuši tikai kādi mirkļi no dzīvības, kas izlāso no Viņa asinīm, vēl tanī brīdī viņš pacēla no elles ārdurvīm to kādu avi.