izkunkstēt
izkunkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkunkstu | izkunkstam | izkunkstēju | izkunkstējām | izkunkstēšu | izkunkstēsim |
| 2. pers. | izkunksti | izkunkstat | izkunkstēji | izkunkstējāt | izkunkstēsi | izkunkstēsiet, izkunkstēsit |
| 3. pers. | izkunkst | izkunkstēja | izkunkstēs | |||
Pavēles izteiksme: izkunksti (vsk. 2. pers.), izkunkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkunkstot (tag.), izkunkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkunkstētu
Vajadzības izteiksme: jāizkunkst
Kunkstot radīt (skaņas); kunkstot izpaust.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas patīkami atskurbina, taču pagaidām spēju tikai izkunkstēt, ka nevajag iet augšā.
- Tēvs sēdēja norasojušu pieri, nespēdams izkunkstēt ne zilbi, un spieda zodu plaukstās.
- Izkunkstu, lai viņa neiet augšā.
- Kā tu vispār ko tik debilu vari izkunkstēt?
- bet vai sasodītais kalvītis nevarēja mums latvijā izkunkstēt lētākas cenas Win programmām, kad onkulis Bils te bija?