izknist1
izknist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izknītu | izknītam | izknitu | izknitām | izknitīšu | izknitīsim |
| 2. pers. | izknīti | izknītat | izkniti | izknitāt | izknitīsi | izknitīsiet, izknitīsit |
| 3. pers. | izknīt | izknita | izknitīs | |||
Pavēles izteiksme: izknīti (vsk. 2. pers.), izknītiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izknītot (tag.), izknitīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izknistu
Vajadzības izteiksme: jāizknīt
Izdīgt (par sēklām).
Avoti: LLVV