izknibināt
izknibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izknibinu | izknibinām | izknibināju | izknibinājām | izknibināšu | izknibināsim |
| 2. pers. | izknibini | izknibināt | izknibināji | izknibinājāt | izknibināsi | izknibināsiet, izknibināsit |
| 3. pers. | izknibina | izknibināja | izknibinās | |||
Pavēles izteiksme: izknibini (vsk. 2. pers.), izknibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izknibinot (tag.), izknibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izknibinātu
Vajadzības izteiksme: jāizknibina
1.Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
2.Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
2.1.Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Izknibināšu acis un apēdīšu.
- Bērnībā es tādās reizēs visai meistarīgi aizlīmēju savas nepacietības pēdas, tagad vienkārši izknibināju laukā arī atlikušos.
- Viņš izknibināja to no maka kabatiņas un paslēpa plaukstā, kā viņam bija mācījis tēvs, prasmīgais zaglis.
- – Vajadzētu būt kādam pieaugušajam, kurš varētu piezvanīt un viņu izlamāt, – Kata ieteicās un ar pēdu izknibināja jaunu ledus pikuci.
- Viņš redzēja, kā skolotāja, viļinot maizi pa sirdsdārgo zīmējumu, izdzēš cītīgi izzīmēto Zeva bārdu, jau izknibinātās matu cirtas un ieēnotās acis.