izklinkāt
izklinkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izklinkāju | izklinkājam | izklinkāju | izklinkājām | izklinkāšu | izklinkāsim |
| 2. pers. | izklinkā | izklinkājat | izklinkāji | izklinkājāt | izklinkāsi | izklinkāsiet, izklinkāsit |
| 3. pers. | izklinkā | izklinkāja | izklinkās | |||
Pavēles izteiksme: izklinkā (vsk. 2. pers.), izklinkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izklinkājot (tag.), izklinkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izklinkātu
Vajadzības izteiksme: jāizklinkā
Neveiklā, ļodzīgā gaitā iziet, iznākt.
Avoti: LLVV