izkariķēt
izkariķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkariķēju | izkariķējam | izkariķēju | izkariķējām | izkariķēšu | izkariķēsim |
| 2. pers. | izkariķē | izkariķējat | izkariķēji | izkariķējāt | izkariķēsi | izkariķēsiet, izkariķēsit |
| 3. pers. | izkariķē | izkariķēja | izkariķēs | |||
Pavēles izteiksme: izkariķē (vsk. 2. pers.), izkariķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkariķējot (tag.), izkariķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkariķētu
Vajadzības izteiksme: jāizkariķē
Kariķēti atveidot (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas nav izkāpināts, nav izkariķēts, bet pēc iespējas patiesāks.
- e-pāvesta sašutumu izraisīja pēdējā mēnešraksta 20.lappusē izkariķētais Romas pāvests Racingers. "
- Izkariķēta sieviete - hmm...
- Izkariķējis akadēmiķu gudro, kas neuzticas savai gudrībai, Augustīns turpina ar domas eksperimentu, kurā skeptiskās pozīcijas piekritējs izrādās ne mazāk amizants.
- Ir bijis pat visai jautri: mākslinieks Dailis Rožlapa tika mazliet izkariķēts, un viņš to uztvēra jautri un pozitīvi, tikai teica: nu, mēs jau visi esam dulli, tur nav ko runāt!