izkūleņoties
izkūleņoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkūleņojos | izkūleņojamies | izkūleņojos | izkūleņojāmies | izkūleņošos | izkūleņosimies |
| 2. pers. | izkūleņojies | izkūleņojaties | izkūleņojies | izkūleņojāties | izkūleņosies | izkūleņosieties, izkūleņosities |
| 3. pers. | izkūleņojas | izkūleņojās | izkūleņosies | |||
Pavēles izteiksme: izkūleņojies (vsk. 2. pers.), izkūleņojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkūleņojoties (tag.), izkūleņošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkūleņotos
Vajadzības izteiksme: jāizkūleņojas
Ilgāku laiku, daudz kūleņot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Rūdis, izkūleņojies pa dziļajām grambām pļavā un izkļuvis cietā norā, nobremzē un laiviņā noslauka sasvīdušo pieri.
- Vakara noslēgumā visi cienājās ar gardu kliņģeri, un tie, kuriem vēl pietika spēka, izkūleņojās pa tatami.