izkūkot1
izkūkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkūkoju | izkūkojam | izkūkoju | izkūkojām | izkūkošu | izkūkosim |
| 2. pers. | izkūko | izkūkojat | izkūkoji | izkūkojāt | izkūkosi | izkūkosiet, izkūkosit |
| 3. pers. | izkūko | izkūkoja | izkūkos | |||
Pavēles izteiksme: izkūko (vsk. 2. pers.), izkūkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkūkojot (tag.), izkūkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkūkotu
Vajadzības izteiksme: jāizkūko
Kūkojot radīt (skaņas) – par dzeguzi; kūkojot izpaust.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tu prātu izkūkojis, kā es redzēšu ar aizvērtām acīm.
- Barotavās pie prātu izkūkojušu vecīšu logiem nedrūzmējās apsmulējušies Viļņas baloži.
- — Visa pasaule ir prātu izkūkojusi, kāpēc lai es būtu izņēmums.
- Nevar būt, ka viss ir izkūkots – kaut kam ir jābūt.
- var izkūkot prātu un vairs nespēt sadzīvot ar realitāti.