izkārst1
izkārst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkāršu | izkāršam | izkārsu | izkārsām | izkārsīšu | izkārsīsim |
| 2. pers. | izkārs | izkāršat | izkārsi | izkārsāt | izkārsīsi | izkārsīsiet, izkārsīsit |
| 3. pers. | izkārš | izkārsa | izkārsīs | |||
Pavēles izteiksme: izkārs (vsk. 2. pers.), izkārsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkāršot (tag.), izkārsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkārstu
Vajadzības izteiksme: jāizkārš
Kārst (apstrādāt vilnu) un pabeigt kārst.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Izkāršu karogus pie mājām 11. novembrī.
- Jā, tipa – izkārst.
- Mehānismi, kas izkārš un savērpj vilnas diegus spolītēs, ir pat 100 gadu veci, bet, labi aprūpēti, labi arī kalpo.
- Uz vietas var pamēģināt uzkult sviestu, izkalt kalvē kādu priekšmetu, ar rokas graudu maļamajām dzirnavām izmalt pirmo riekšavu miltu, var arī izkārst un pavērpt vilnu.
- Vēlāk izkāršu saulē balot.