izgorīties
izgorīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgoros | izgorāmies | izgorījos | izgorījāmies | izgorīšos | izgorīsimies |
| 2. pers. | izgories | izgorāties | izgorījies | izgorījāties | izgorīsies | izgorīsieties, izgorīsities |
| 3. pers. | izgorās | izgorījās | izgorīsies | |||
Pavēles izteiksme: izgories (vsk. 2. pers.), izgorieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgoroties (tag.), izgorīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgorītos
Vajadzības izteiksme: jāizgorās
1.Ilgāku laiku, daudz gorīties.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
2.1.Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dziedāt viņš nemācēja, bet izgorījās gluži glīti.
- Tagad treknāko govju vietā puišu priekšā izgorās brašākās meitas, lai kavalieri izlūko derīgāko brūti.
- Lote izmelojās un izgorījās, rādīja no sevis tādu franču diplomāti, ka Bertoldam bija nenoskatīties.
- Ūdrs savā vanniņā izvārtās, izgorās vai vienkārši tajā patup, atlaižas un pakasās, aplaiza kažoku un pagulšņā.
- Nu izgorās šā , izgrozās tā beidzot aptupsies pie mucas un cilās ausis