izgavilēt
izgavilēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgavilēju | izgavilējam | izgavilēju | izgavilējām | izgavilēšu | izgavilēsim |
| 2. pers. | izgavilē | izgavilējat | izgavilēji | izgavilējāt | izgavilēsi | izgavilēsiet, izgavilēsit |
| 3. pers. | izgavilē | izgavilēja | izgavilēs | |||
Pavēles izteiksme: izgavilē (vsk. 2. pers.), izgavilējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgavilējot (tag.), izgavilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgavilētu
Vajadzības izteiksme: jāizgavilē
Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nolicis spaini, salicis plaukstas tūtē, viņš izgavilēja augstas skaņas, kā domājās saucam Ziemeļamerikas indiāņus!
- Dziesmā var izgavilēt prieku , izdziedāt sāpes , ar dziesmu var aijāt vai mudināt , bet dziesmā var arī godu dot
- Bet Skrunda var būt lepna ar tādiem zēniem viņi dziesmu ne tikai izdzied , bet izgavilē
- Sākumā tie bija pavasara atnākšanas svētki , kad jaunieši izgavilēja savu brīvību dejās , dziesmās un rotaļās ap ugunskuru
- Ir jāizdzīvo vientuļnieka dzīve kaut vai pusgadu , gadu , lai to saprastu kā prieks pārvēršas puspriekā neizstāstīts , nesadalīts , neizgavilēts , kā kāda nejauka problēma , kopēji nedalīta , pārvēršas bēdā , kas smacē tevi naktīs un lūdzas izstāstāma un kopīgi risināma