izgalvot
izgalvot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgalvoju | izgalvojam | izgalvoju | izgalvojām | izgalvošu | izgalvosim |
| 2. pers. | izgalvo | izgalvojat | izgalvoji | izgalvojāt | izgalvosi | izgalvosiet, izgalvosit |
| 3. pers. | izgalvo | izgalvoja | izgalvos | |||
Pavēles izteiksme: izgalvo (vsk. 2. pers.), izgalvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgalvojot (tag.), izgalvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgalvotu
Vajadzības izteiksme: jāizgalvo
1.Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma).
1.1.Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Francijā šās zemes pēdējais filozofs Sartrs un vēl daži rakstnieki no cietuma izgalvoja 15 reizes par zagšanu, kontrabandu un sutenerismu tiesāto, ar mūža ieslodzījumu sodīto Žanu Ženē, raksturojot viņu kā labu un sabiedrībai nepieciešamu laikmeta interpretu.
- Saka, it kā beigās no nometnes viņu esot izgalvojuši bijušie Latvijas armijas virsnieki.
- Savukārt A. Ūdre stāstīja, ka I. Bēniņu no apcietinājuma izgalvojusi M. Andersone, kura no Latvijas uz Brazīliju izceļojusi kopā ar baptistiem un vēlāk nav atgriezusies, bet I. Bēniņa devusies pie viņas ciemos un pēc ilgākas minstināšanās tomēr braukusi atpakaļ, nerodot gandarījumu svešatnē.
- Toreiz, uzzinot, ka starp apcietinātajiem ir divi kolēģi, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas asistents ( vēlāk profesors) J.Āboliņš ar velosipēdu steidzās uz Auci, lai censtos izgalvot divus savus kolēģus.