izecēt
izecēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izecēju | izecējam | izecēju | izecējām | izecēšu | izecēsim |
| 2. pers. | izecē | izecējat | izecēji | izecējāt | izecēsi | izecēsiet, izecēsit |
| 3. pers. | izecē | izecēja | izecēs | |||
Pavēles izteiksme: izecē (vsk. 2. pers.), izecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izecējot (tag.), izecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izecētu
Vajadzības izteiksme: jāizecē
1.Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
2.Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
3.sarunvaloda Izkasīt, izskrāpēt.
4.sarunvaloda Skrāpējot radīt (piemēram, svītras).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu esi bumbieris ar šķēlumu vidū, un ūdens no tevis jau izecējis.
- Tētis ar Kristapu tos izecēja, izvagoja, pārējie vaboles nolasīja.