izdzirst
izdzirst 1. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdzirstu | izdzirstam | izdzirdu | izdzirdām | izdzirdīšu | izdzirdīsim |
| 2. pers. | izdzirsti | izdzirstat | izdzirdi | izdzirdāt | izdzirdīsi | izdzirdīsiet, izdzirdīsit |
| 3. pers. | izdzirst | izdzirda | izdzirdīs | |||
Pavēles izteiksme: izdzirsti (vsk. 2. pers.), izdzirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdzirstot (tag.), izdzirdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdzirstu
Vajadzības izteiksme: jāizdzirst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izdzirdis tvaikoņa balsi, ar plaukstu noslaucīju slapjo pieri un nolamājos.
- Tikko pakūrusi tējkannai uguni, viņa izdzirda soļus no dzīvojamās istabas.
- – Izdzirdis, ka viņu sauc ūdrs, viņš varbūt nobīsies.
- Laimīgais kurmis, izdzirdis tālumā jauko mūziku, tūdaļ ieradās ciemos.
- Ne jau velti Hmarenko tā nobijās, izdzirdis Igora Peskova vārdu.