izdzinējs
izdzinējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izdzinējs | izdzinēji |
| Ģen. | izdzinēja | izdzinēju |
| Dat. | izdzinējam | izdzinējiem |
| Akuz. | izdzinēju | izdzinējus |
| Lok. | izdzinējā | izdzinējos |
izdzinēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izdzinēja | izdzinējas |
| Ģen. | izdzinējas | izdzinēju |
| Dat. | izdzinējai | izdzinējām |
| Akuz. | izdzinēju | izdzinējas |
| Lok. | izdzinējā | izdzinējās |
1.Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
2.apvidvārds Tas, kas dzen laukā.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galeriju apciemojuši arī vairāki dēmonu izdzinēji, kas solījuši šo problēmu atrisināt.
- Nedomājiet mani uzcelt tik augstu, lai es kļūtu par citu izdzinēju!
- Huana bez pretošanās pacieš pie viņas atsūtītā ļauno garu izdzinēja neefektīvo buršanos.
- Ļauno garu izdzinēja Adelaida izmeklētājiem stāstījusi, ka rituāla laikā viņa sajutusi ļauno spēku klātbūtni.
- Divi nākamie ļauno garu izdzinēji, kuri maģiskā aplī neveiksmīgi mēģina izdziedināt Kārli, tiek sadedzināti uz sārta.