Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas skaistums ir pilnīgs, tas izdvašo īstu dzīvību.
- Un tomēr, par spīti bieži vien trūcīgajam vai pat kičīgajam mazo klosteru interjeram, tajos it lieliski jūtams gadu simtos uzkrātais garīgais spēks un tā sevišķā, mistiskā enerģija, kuru aizvien vēl izdvašo savulaik pēc visiem ģeomantijas noteikumiem svētnīcai rūpīgi izraudzītā spēka vieta.
- “Kur vēl pirms pāris gadiem iekšpilsētu savā korsetē iežņaudza smagnēji bastioni, kur veco nocietinājumu grāvju duļķainie ūdeņi dienā izdvašoja tvanīgu dvingu un naktī indīgu miglu, tagad starp skvēriem slejas jauna, spoža pilsētas daļa – Rīga atbrīvojās no savām vecajām važām, tā izstaipījās, it kā būtu modusies no dziļa miega, vecie vaļņi krituši, rodas jauna Rīga!”
- Kaut kādu htonisku enerģiju izdvašo Fora, kurā valodas sagūstītajās situācijās vienlaikus sajaukusies gan neitrāli vērojoša, konstatējoša brutalitāte, gan paradoksālā vīzē - spilgts manierīgums.
- Izdvašot un gaist, un nīkt -