izdvašot
izdvašot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdvašoju | izdvašojam | izdvašoju | izdvašojām | izdvašošu | izdvašosim |
| 2. pers. | izdvašo | izdvašojat | izdvašoji | izdvašojāt | izdvašosi | izdvašosiet, izdvašosit |
| 3. pers. | izdvašo | izdvašoja | izdvašos | |||
Pavēles izteiksme: izdvašo (vsk. 2. pers.), izdvašojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdvašojot (tag.), izdvašošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdvašotu
Vajadzības izteiksme: jāizdvašo
1.poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: trešā persona Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); izdvest3.
1.1.Izgarot (piemēram, mitrumu).
2.novecojis Izelpot, izpūst (dvašu, elpu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas skaistums ir pilnīgs, tas izdvašo īstu dzīvību.
- Un tomēr, par spīti bieži vien trūcīgajam vai pat kičīgajam mazo klosteru interjeram, tajos it lieliski jūtams gadu simtos uzkrātais garīgais spēks un tā sevišķā, mistiskā enerģija, kuru aizvien vēl izdvašo savulaik pēc visiem ģeomantijas noteikumiem svētnīcai rūpīgi izraudzītā spēka vieta.
- “Kur vēl pirms pāris gadiem iekšpilsētu savā korsetē iežņaudza smagnēji bastioni, kur veco nocietinājumu grāvju duļķainie ūdeņi dienā izdvašoja tvanīgu dvingu un naktī indīgu miglu, tagad starp skvēriem slejas jauna, spoža pilsētas daļa – Rīga atbrīvojās no savām vecajām važām, tā izstaipījās, it kā būtu modusies no dziļa miega, vecie vaļņi krituši, rodas jauna Rīga!”
- Kaut kādu htonisku enerģiju izdvašo Fora, kurā valodas sagūstītajās situācijās vienlaikus sajaukusies gan neitrāli vērojoša, konstatējoša brutalitāte, gan paradoksālā vīzē - spilgts manierīgums.
- Izdvašot un gaist, un nīkt -