izdunkāt
Lietojuma biežums :
izdunkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdunkāju | izdunkājam | izdunkāju | izdunkājām | izdunkāšu | izdunkāsim |
| 2. pers. | izdunkā | izdunkājat | izdunkāji | izdunkājāt | izdunkāsi | izdunkāsiet, izdunkāsit |
| 3. pers. | izdunkā | izdunkāja | izdunkās | |||
Pavēles izteiksme: izdunkā (vsk. 2. pers.), izdunkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdunkājot (tag.), izdunkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdunkātu
Vajadzības izteiksme: jāizdunkā
Dunkāt un pabeigt dunkāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- nostājās uz sliekšņa, it kā būtu pats Norvaiša, paslēja augšup labo roku ar šauteni un tai pierīkoto āķi, izšāva gaisā un, kad šie visi noklusa, noprasīja, kurš no viņiem esot barvedis, runāšot vienīgi ar to, un viņi izbakstīja, izdunkāja priekšā vienu vīru, kurš piepeši, izrauts no biedru rindām, zaudēja visu bramanību, un tad Jons Kareivis neko neteica, tikai notēmēja un iešāva viņam taisni ciskā, " un tagad, vazaņķi, marš, atpakaļ pie darbiem," sašautais iegaudojās, un zemnieki bija prom acumirklī, it kā šos vējš būtu aizpūtis, un Jons Kareivis pārliecinājās, ka kārtības ieviešanai visur vienlīdz labi noder armijas paņēmieni, un bija lepns, un jutās neaizstājams, un zināja, ka bez viņa te visi aizietu postā.