izdresēt
izdresēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdresēju | izdresējam | izdresēju | izdresējām | izdresēšu | izdresēsim |
| 2. pers. | izdresē | izdresējat | izdresēji | izdresējāt | izdresēsi | izdresēsiet, izdresēsit |
| 3. pers. | izdresē | izdresēja | izdresēs | |||
Pavēles izteiksme: izdresē (vsk. 2. pers.), izdresējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdresējot (tag.), izdresēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdresētu
Vajadzības izteiksme: jāizdresē
1.Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
1.1.sarunvaloda Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā izmācīt (cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Kas to būtu domājis, ka viņus šitā var izdresēt!?
- Izdresētā apsardze palīdzēt nevarēja — ārēji večiņa izskatījās nesatricināmi mierīga.
- Mums reiz bija suns, kuru Oļģerts bija izdresējis visādām gudrām lietām.
- Ja pratīsit viņu pieradināt un izdresēt, tad mīlas romāns noritēs diezgan patīkami.
- Tikai izdresēta, mānīga būtne, kas tiecās piemēroties?