izdīgt
izdīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdīgstu | izdīgstam | izdīgu | izdīgām | izdīgšu | izdīgsim |
| 2. pers. | izdīgsti | izdīgstat | izdīgi | izdīgāt | izdīgsi | izdīgsiet, izdīgsit |
| 3. pers. | izdīgst | izdīga | izdīgs | |||
Pavēles izteiksme: izdīgsti (vsk. 2. pers.), izdīgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdīgstot (tag.), izdīgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdīgtu
Vajadzības izteiksme: jāizdīgst
1.Izveidot asnu (par sēklām).
1.1.Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
2.Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dīgsti izdīgst virs augsnes un novīst vai vispār neparādās augsnes virspusē.
- Spraudeņi nav dzinuši saknes, arī no sēklām nekas nav izdīdzis.
- Kad asniņi izdīguši, droši vari likt uz palodzes rīta saulē.
- Emanuelai tūdaļ pat izdīga spārni un viņa sāka lidināties apkārt zirgam.
- izdīgst trausls līķabāls rabarbers