izdēt1
izdēt [izdêt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdēju | izdējam | izdēju | izdējām | izdēšu | izdēsim |
| 2. pers. | izdēj | izdējat | izdēji | izdējāt | izdēsi | izdēsiet, izdēsit |
| 3. pers. | izdēj | izdēja | izdēs | |||
Pavēles izteiksme: izdēj (vsk. 2. pers.), izdējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdējot (tag.), izdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdētu
Vajadzības izteiksme: jāizdēj
1.Dējot izvadīt no organisma (olu).
1.1.Dējot novietot (kur olu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 11.1. izdēto olu savākšanu ( katru dienu) un novietošanu atsevišķi;
- Vienā reizē asinis sasūkusies odu mamma izdēj 30 – 40 olu.
- Viena uts diennaktī izdēj vidēji septiņas līdz astoņas oliņas jeb gnīdas.
- 2000.gadā Viktorija izdēja, kā šķita, savas pēdējās olas.
- Klukste šokējusi vistkopi, pēc tik ilgas pauzes izdējot olas atkal!