izcirpt
izcirpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izcērpu | izcērpam | izcirpu | izcirpām | izcirpšu | izcirpsim |
| 2. pers. | izcērp | izcērpat | izcirpi | izcirpāt | izcirpsi | izcirpsiet, izcirpsit |
| 3. pers. | izcērp | izcirpa | izcirps | |||
Pavēles izteiksme: izcērp (vsk. 2. pers.), izcērpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izcērpot (tag.), izcirpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izcirptu
Vajadzības izteiksme: jāizcērp
1.Izgriezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu).
1.1.sarunvaloda Izgriezt (matus, bārdu, ūsas).
2.Nocirpt (kādā ķermeņa daļā vilnu).
2.1.sarunvaloda Nogriezt matus, bārdu, ūsas (kādā ķermeņa daļā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ludo skraidīja pa istabu un gavilēja, uz muguras viņam bija izcirpts liels, kails laukums.
- Māsas Lana un Linda Stones palīdz brālēnam Regnāram Brokānam, zāli viņa izcirptā raksta malā sapinot pīnēs.
- - Cilvēkam jāsaprot, ka viņa “ smuki” būs tikai viņam, putnam tas nebūs “ smuki”, jo tam nepatīk pastaigām izcirptie meži un pameži.
- Tad ar mazām šķērītēm izcirpa sev uzacis, tā ka tās izskatījās līkas un šmaugas kā mazi, viltīgi nazīši; melnais zīmulis tām piešķīra vēl vairāk pikantuma un asuma.
- — Vai patiesi tu nesaproti, ka šajā pilsētā man būs jādzīvo arī turpmāk, bet, ja es būšu iekūlies tumšos darbiņos, nākamajā dienā kā policija, tā savējie mani izcirps...