izcepināt
izcepināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izcepinu | izcepinām | izcepināju | izcepinājām | izcepināšu | izcepināsim |
| 2. pers. | izcepini | izcepināt | izcepināji | izcepinājāt | izcepināsi | izcepināsiet, izcepināsit |
| 3. pers. | izcepina | izcepināja | izcepinās | |||
Pavēles izteiksme: izcepini (vsk. 2. pers.), izcepiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izcepinot (tag.), izcepināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izcepinātu
Vajadzības izteiksme: jāizcepina
1.Lēnām izcept.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ļoti spēcīgi sildot, karsējot, nogurdināt (par sauli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Milzīgs, izcepināts, pieputējis un smirdīgs graustu rajons.
- Tā, un tagad pie viena mēs tevi izcepināsim.
- Šā vai tā savu minējumu dēļ izcepināt cilvēku dzīvu nozīmētu – piešķirt tiem pārāk lielu svaru.
- Tu izcepināsi viņa smadzenes!”
- Taču nē, viņš ij pats nezināja, kāpēc viņam visus vajadzēja sadzīt tai klētī, kāpēc vajadzēja izcepināt vaimanājošus pusdzīvus večus un brēcošus mazus bērnus, un vispār – kas viņiem toreiz bija uznācis, jo arī viņa majestāte bija pavēlējis tukšot, laupīt, pievākt krājumus, mazliet paslepkavot civilistus, taču pārmērīgi tos neizkaut, jo karš būs ilgs, savukārt uzvaras gadījumā vajadzēs gan dzimtzemniekus, gan muižas; kas par to, ka šīs zemes muižas bija nekam nederīgas, pārsvarā no koka celtas, un pēc iekarošanas tās tik un tā būtu vajadzējis noārdīt un būvēt jaunas.