izcūkot
izcūkot 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izcūkoju | izcūkojam | izcūkoju | izcūkojām | izcūkošu | izcūkosim |
| 2. pers. | izcūko | izcūkojat | izcūkoji | izcūkojāt | izcūkosi | izcūkosiet, izcūkosit |
| 3. pers. | izcūko | izcūkoja | izcūkos | |||
Pavēles izteiksme: izcūko (vsk. 2. pers.), izcūkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izcūkojot (tag.), izcūkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izcūkotu
Vajadzības izteiksme: jāizcūko
1.Ļauni izjokot (kādu), nodarot tīšu, ļaunprātīgu kaitējumu.
2.Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šoreiz izšķīrās pārāk daudz, lai atļautu štelli izcūkot nespējīgiem palīgiem un zicdirektoriem.
- Man liekas, visa mana dzīve ir vienkārši izcūkota.
- Esmu nevajadzīgi izcūkojis savu dārgo laiku, atklāti sakot.
- Leģionāri savu izcūkoto dzīvi mēģina izfantazēt par ko labāku.
- Arī vārdus draudzība un mīlestība var izcūkot.