izbrēkt | Tēzaurs

izbrēkt

Lietojuma biežums :

izbrēkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

Locīšana

Skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt; raudot izkliegt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri