izblietēt
izblietēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izblietēju | izblietējam | izblietēju | izblietējām | izblietēšu | izblietēsim |
| 2. pers. | izblietē | izblietējat | izblietēji | izblietējāt | izblietēsi | izblietēsiet, izblietēsit |
| 3. pers. | izblietē | izblietēja | izblietēs | |||
Pavēles izteiksme: izblietē (vsk. 2. pers.), izblietējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izblietējot (tag.), izblietēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izblietētu
Vajadzības izteiksme: jāizblietē
1.Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
2.sarunvaloda Izsist, izdauzīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa saules izblietētajām ielām,
- Pa saules izblietētajām ielām
- Būvnieki tam ļauj braukt pa neizblietētu ceļu.