izbirzt
izbirzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbirstu | izbirstam | izbirzu | izbirzām | izbirzīšu | izbirzīsim |
| 2. pers. | izbirsti | izbirstat | izbirzi | izbirzāt | izbirzīsi | izbirzīsiet, izbirzīsit |
| 3. pers. | izbirst | izbirza | izbirzīs | |||
Pavēles izteiksme: izbirsti (vsk. 2. pers.), izbirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbirstot (tag.), izbirzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbirztu
Vajadzības izteiksme: jāizbirst
1.Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
1.1.Rasties, drūpot virsmai, šķautnei (par robu, caurumu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klases istabā kaļķu kuls izbirzis
- Pie iestādes bija piebūvēts neliels vasaras dzīvoklītis , un pa nelielu vai nu izbirzušu , vai tīšām atstātu caurumu varējām ielīst zem dzīvoklīša jumta
- Atmiņas ir kā smilšu sauja, kas lēnām izbirst caur pirkstiem.
- Tie paši komponenti izbirst no pelniem atpakaļ tādi, kādi ielikti.
- Tur jau tā lieta, ka tās radzes izbirst praktiski momentā.