izadījums
izadījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izadījums | izadījumi |
| Ģen. | izadījuma | izadījumu |
| Dat. | izadījumam | izadījumiem |
| Akuz. | izadījumu | izadījumus |
| Lok. | izadījumā | izadījumos |
Paveikta darbība, rezultāts → izadīt1.
Avoti: LLVV