izžaut1
izžaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izžauju | izžaujam | izžāvu | izžāvām | izžaušu | izžausim |
| 2. pers. | izžauj | izžaujat | izžāvi | izžāvāt | izžausi | izžausiet, izžausit |
| 3. pers. | izžauj | izžāva | izžaus | |||
Pavēles izteiksme: izžauj (vsk. 2. pers.), izžaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izžaujot (tag.), izžaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izžautu
Vajadzības izteiksme: jāizžauj
Žaujot novietot žūšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izžaus mājās, garajā koridorā, un Kaķerina ticēs mitruma smārdam.
- Ienirstu dušā, izmazgāju sīku apģērbu un eju dārzā izžaut.
- Skolotāja atcerējusies par pagalmā izžauto veļu un izskrējusi to novākt.
- dažādi logi, restes, izžauta veļa, krāmi...
- Sākumā domāju, ka manā pagalmā augs bērni un izžauta veļa.