izšvirkstēt
izšvirkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšvirkstu | izšvirkstam | izšvirkstēju | izšvirkstējām | izšvirkstēšu | izšvirkstēsim |
| 2. pers. | izšvirksti | izšvirkstat | izšvirkstēji | izšvirkstējāt | izšvirkstēsi | izšvirkstēsiet, izšvirkstēsit |
| 3. pers. | izšvirkst | izšvirkstēja | izšvirkstēs | |||
Pavēles izteiksme: izšvirksti (vsk. 2. pers.), izšvirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšvirkstot (tag.), izšvirkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšvirkstētu
Vajadzības izteiksme: jāizšvirkst
1.Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt.
2.Izsprakstēt (par karstiem taukiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izšvirkstējis kā sērkociņš, nozibējis kā krītoša zvaigzne.
- Viņš piegāja pie Stjopas tēta un tā iekrāva, ka vīrs izšvirkstēja cauri sporta halles jumtam un aiztraucās zvaigžņu virzienā.
- Protams, vasaras vidū, kad viss bija aplam zaļš un sakuplojis, uguni varēja pielaist kādai vientuļai siena kaudzei, bet tās izšvirkstēja un izdūmoja tik ātri, ka žēl bija iztērētā sērkociņa.