izšūpināt
izšūpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšūpinu | izšūpinām | izšūpināju | izšūpinājām | izšūpināšu | izšūpināsim |
| 2. pers. | izšūpini | izšūpināt | izšūpināji | izšūpinājāt | izšūpināsi | izšūpināsiet, izšūpināsit |
| 3. pers. | izšūpina | izšūpināja | izšūpinās | |||
Pavēles izteiksme: izšūpini (vsk. 2. pers.), izšūpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšūpinot (tag.), izšūpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšūpinātu
Vajadzības izteiksme: jāizšūpina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai gan pats šūpojas nelabprāt, draudzeni Santu tajās vienmēr izšūpina.
- Kā ierasts, mazos novadniekus izšūpināja šūpulītī, un viņiem pasniedza dāvaniņas.
- Linda Prena priecīga te izšūpināt savu gadu un četrus mēnešus veco meitiņu Gerdu. «
- nedaudz izšūpināja, tā sakot mūsu valodā,
- Viņi pazagšus tomēr izšūpināja viens otru.