izšļakstēt
izšļakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšļakstu | izšļakstam | izšļakstēju | izšļakstējām | izšļakstēšu | izšļakstēsim |
| 2. pers. | izšļaksti | izšļakstat | izšļakstēji | izšļakstējāt | izšļakstēsi | izšļakstēsiet, izšļakstēsit |
| 3. pers. | izšļakst | izšļakstēja | izšļakstēs | |||
Pavēles izteiksme: izšļaksti (vsk. 2. pers.), izšļakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšļakstot (tag.), izšļakstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšļakstētu
Vajadzības izteiksme: jāizšļakst
Šļakstot, šļakatu veidā izlīt, izplūst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Formaldehīds un smadzenes izšļakstēja uz grīdas.
- Jānis ķēķī , kur viņš pilnos spaiņus ar tādu sparu uzsvieda uz sola , ka gandrīz lielākā daļa ūdens izšļakstēja zemē
- (Salūts izšļakst tumsā
- Tomēr tas draud izšļakstēt, un tad Jūrmala riskē palikt pilnīgi morāli plika, atklājoties acīmredzamajam, bet noliegtajam – faktiski pilsēta ir tikai viens no Rīgas " guļamrajoniem".