izšķetināt
izšķetināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšķetinu | izšķetinām | izšķetināju | izšķetinājām | izšķetināšu | izšķetināsim |
| 2. pers. | izšķetini | izšķetināt | izšķetināji | izšķetinājāt | izšķetināsi | izšķetināsiet, izšķetināsit |
| 3. pers. | izšķetina | izšķetināja | izšķetinās | |||
Pavēles izteiksme: izšķetini (vsk. 2. pers.), izšķetiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšķetinot (tag.), izšķetināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšķetinātu
Vajadzības izteiksme: jāizšķetina
Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gadu gaitā viņi izšķetinājušas dažas no tām un nonākuši pie dažiem secinājumiem.
- Atrod krāšņu lapu, tās stīgu ūdenī izšķetina no vesela augu labirintā.
- Lielo tautu vēsture ir izšķetināta krustām šķērsām.
- Viņi visi sarunājās, izšķetinu Poruka stāstu, pieminu Tirzu un Druvienu, tā ka ar prieku pie tā strādāju.”
- Likās, viņa soda sevi par nespēju vai negribēšanu izšķetināt savu nepilnīgi īstenoto ilgu un aizliegumu jūkli, kurā nu bija sapinusies.