izēvelēt
izēvelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izēvelēju | izēvelējam | izēvelēju | izēvelējām | izēvelēšu | izēvelēsim |
| 2. pers. | izēvelē | izēvelējat | izēvelēji | izēvelējāt | izēvelēsi | izēvelēsiet, izēvelēsit |
| 3. pers. | izēvelē | izēvelēja | izēvelēs | |||
Pavēles izteiksme: izēvelē (vsk. 2. pers.), izēvelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izēvelējot (tag.), izēvelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izēvelētu
Vajadzības izteiksme: jāizēvelē
Ēvelējot izveidot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpretim nepareizi izēvelētas brilles bieži vien ir redzes traucējumu, tostarp arī šķielēšanas cēlonis.
- Šajā darbā ļoti palīdzēja vīrs , jo klūdziņas izēvelēt nebija Birutai pa spēkam
- Zobs savā mājas darbnīciņā izēvelēja 14000 dēlīšus baznīcas torņa jumta segumam
- Liela izēvelē dažādu materiālu, pedagogi izmanto dažādas darba metodes.
- Ar to nevar izēvelēt, bet drīzāk atzīmēt, vai ievilkt svītru.