izērmot
izērmot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izērmoju | izērmojam | izērmoju | izērmojām | izērmošu | izērmosim |
| 2. pers. | izērmo | izērmojat | izērmoji | izērmojāt | izērmosi | izērmosiet, izērmosit |
| 3. pers. | izērmo | izērmoja | izērmos | |||
Pavēles izteiksme: izērmo (vsk. 2. pers.), izērmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izērmojot (tag.), izērmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izērmotu
Vajadzības izteiksme: jāizērmo
Padarīt (kādu) neparastu, jocīgu.
Avoti: LLVV