izčubināt
izčubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izčubinu | izčubinām | izčubināju | izčubinājām | izčubināšu | izčubināsim |
| 2. pers. | izčubini | izčubināt | izčubināji | izčubinājāt | izčubināsi | izčubināsiet, izčubināsit |
| 3. pers. | izčubina | izčubināja | izčubinās | |||
Pavēles izteiksme: izčubini (vsk. 2. pers.), izčubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izčubinot (tag.), izčubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izčubinātu
Vajadzības izteiksme: jāizčubina
1.Čubināt un pabeigt čubināt.
2.Pamatīgi sadalīt, uzirdināt.
3.apvidvārds Izplikšķināt, izskūpstīt, iztaustīt.
Avoti: LLVV, ME, VeAT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visvaris izčubināja no krūšu iekškabatas tehnisko pasi.
- Kā uzsver speciālisti, lielākajai daļai grīšļiem ( Carex) apgriež lapu galus, bet auzenes ( Festuca) var neapgriezt, bet izčubināt ar pirkstiem vai viegli ar grābekli.
- Trešajā reizē ejot pirtiņā, tev būs vajadzīgas arī slotiņas, lai varētu sevi izpērt un izčubināt, taču galvenais uzdevums būs atcerēties, kā tas bija, kad reiz varējām ieelpot gaismu!
- Izčubinu katru no viņiem, tāpat arī pēdu.
- Man patīk, ka nav tās mietpilsoniskās sasaistes ar savējo, vietējo un izčubināto bariņu.