izčakarēt
izčakarēt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izčakarēju | izčakarējam | izčakarēju | izčakarējām | izčakarēšu | izčakarēsim |
| 2. pers. | izčakarē | izčakarējat | izčakarēji | izčakarējāt | izčakarēsi | izčakarēsiet, izčakarēsit |
| 3. pers. | izčakarē | izčakarēja | izčakarēs | |||
Pavēles izteiksme: izčakarē (vsk. 2. pers.), izčakarējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izčakarējot (tag.), izčakarēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izčakarētu
Vajadzības izteiksme: jāizčakarē
1.Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot).
2.sarunvaloda Izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus.
3.sarunvaloda Kaitēt (kādam).
Avoti: LLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Notika tas, ka Nacionālā apvienība manu balsi vienkārši izčakarēja.
- Ar vecajiem pirkstiem izčakarēja tabakas skupsniņu un iestūcīja to pīpē.
- Arī mani smalki izčakarēja darbā, es pat sadedzināju visas sarakstītās kinoscenārija iestrādes.
- Cerēsim, ka vēl būs brūķējama, kad medsanbatā to šķembu izčakarēs ārā.
- Un te Peka ņem un izčakarē Luseniusam statistiku!