istabaugša
istabaugša sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | istabaugša | istabaugšas |
| Ģen. | istabaugšas | istabaugšu |
| Dat. | istabaugšai | istabaugšām |
| Akuz. | istabaugšu | istabaugšas |
| Lok. | istabaugšā | istabaugšās |
Telpa starp istabas griestiem un jumta segumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaimiņš, istabaugšu tīrīdams, atradis un atdevis puikam vecu vijoli.
- Zem kāpnēm, kas ved uz istabaugšu, kādreiz karājās nokūpināti cūkas pleciņi.
- Iemainītu pret aitādām, tās Selma bija turējusi istabaugšā, labas, veselas ādas.
- Arī staigāšana istabaugšā nebija pilnīgi droša.
- Rotaslietas saplīsušas, šā tā iepriekšējā reizē noplēstas, samičkātas kamolā un istabaugšā kādā smilšainā kaktā gadu putējušas.