iriģēt
iriģēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iriģēju | iriģējam | iriģēju | iriģējām | iriģēšu | iriģēsim |
2. pers. | iriģē | iriģējat | iriģēji | iriģējāt | iriģēsi | iriģēsiet, iriģēsit |
3. pers. | iriģē | iriģēja | iriģēs |
Pavēles izteiksme: iriģē (vsk. 2. pers.), iriģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iriģējot (tag.), iriģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iriģētu
Vajadzības izteiksme: jāiriģē
Avoti: LLVV