irgt1
irgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | irdzu | irdzam | irdzu | irdzām | irgšu | irgsim |
| 2. pers. | irdz | irdzat | irdzi | irdzāt | irgsi | irgsiet, irgsit |
| 3. pers. | irdz | irdza | irgs | |||
Pavēles izteiksme: irdz (vsk. 2. pers.), irdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: irdzot (tag.), irgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: irgtu
Vajadzības izteiksme: jāirdz
2.Skaļi smieties; skaļi smejoties, zoboties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiz aizvakar pie viņa bijusi M.[irdza] Ābola.
- Uz Mišu, kas neko nesaprot, tikai gremo, bolās un irdz.
- lai austiņā irdz meldiņš par zirdziņiem pļavām un sauli
- - Puķotais irdz vien. - Happy Holi!
- Jaunas, slaikas, dumjas, tās gulēja smiltīs pa divām, trim un irdza.