introversija
introversija
1.Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
2.joma: medicīna Orgāna apvēršanās uz iekšpusi.
Avoti: SV99, TM
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saskaņā ar Hansa Aizenka teoriju cilvēka temperamentu nosaka divi pamatrādītāji: introversija un ekstraversija, emocionāla noturība jeb emocionāla līdzsvarotība.
- Par tādām viņi uzskatīja emocionalitāti, aktivitāti, un pirmās vai otrās signālsistēmas relatīvu dominēšanu ( mūsdienās tās atbilst ekstraversijas/introversijas atšķirībām).
- Zināmas līdzības var saskatīt arī starp Aizenka psihotisma faktoru, Gilforda paranoīdo dispozīciju un domāšanas introversiju un Ketela super ego spēku, pathemia vs.
- Piemēram, vienāds pantu skaits, kas raksturotu ekstraversiju un tik pat liels pantu skaits, kas raksturotu introversiju ( Saucier & Goldberg, 2002).
- Daudz pūļu Aizenks ir veltījis ekstraversijas/introversijas un neirotisma faktoru fizioloģiskā pamata un dažādu ar šiem faktoriem saistītu ārējo pazīmju un uzvedības īpatnību noteikšanai, īpaši tas attiecas uz ekstraversijas/introversijas faktoru.