intonēt
intonēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | intonēju | intonējam | intonēju | intonējām | intonēšu | intonēsim |
| 2. pers. | intonē | intonējat | intonēji | intonējāt | intonēsi | intonēsiet, intonēsit |
| 3. pers. | intonē | intonēja | intonēs | |||
Pavēles izteiksme: intonē (vsk. 2. pers.), intonējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: intonējot (tag.), intonēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: intonētu
Vajadzības izteiksme: jāintonē
1.joma: valodniecība Izrunāt (piemēram, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
2.joma: valodniecība Izrunāt (zilbi) ar noteiktu intonāciju.
3.joma: mūzika Izpildīt (skaņdarbu) noteiktā intonācijā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās palīdz skolēniem koncentrēt uzmanību un precīzāk intonēt attiecīgo pakāpi.
- OS: Vai altu intonēt ir grūtāk nekā citus stīginstrumentus?
- Te vārda skaņas tiek īpaši intonētas, te ritmizētas.
- Bez tā nav iespējams izprast un intonēt skaņas.
- Pacēlis bļodiņu augšup, viņš intonēja: