interpunkcija
interpunkcija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | interpunkcija | interpunkcijas |
| Ģen. | interpunkcijas | interpunkciju |
| Dat. | interpunkcijai | interpunkcijām |
| Akuz. | interpunkciju | interpunkcijas |
| Lok. | interpunkcijā | interpunkcijās |
1.Noteiktu grafisku zīmju (pieturzīmju) kopums gramatisku, jēdzienisku vai intonatīvu sintaktisku vienību atdalīšanai (vai izdalīšanai) rakstos.
2.Pieturzīmju lietošanas noteikumu kopums, principi, kas vēsturiski izveidojušies un nostiprinājušies kādā valodā.
Avoti: VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Strīda sākums tiek iezīmēts subjektīvi ar tā dēvēto “ interpunkciju”.
- Panta, ritma un interpunkcijas apdare visumā liecina par modernismu bez galējībām.
- Interpunkcija, gramatika ir tikai tehnisks līdzeklis, kas atvieglo cilvēku saprašanos.
- Tiešās runas un piebildes savstarpējais novietojums nosaka interpunkcijas lietojumu.
- Biežās pareizrakstības kļūdas vai pilnīga interpunkcijas ignorēšana neko labu neliecinās par cilvēka komunikācijas kultūru.