interpelēt
interpelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; joma: politikaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | interpelēju | interpelējam | interpelēju | interpelējām | interpelēšu | interpelēsim |
| 2. pers. | interpelē | interpelējat | interpelēji | interpelējāt | interpelēsi | interpelēsiet, interpelēsit |
| 3. pers. | interpelē | interpelēja | interpelēs | |||
Pavēles izteiksme: interpelē (vsk. 2. pers.), interpelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: interpelējot (tag.), interpelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: interpelētu
Vajadzības izteiksme: jāinterpelē
Iesniegt interpelāciju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Baznīca turpina interpelēt visas tautas un nācijas, jo vienīgi Kristus vārdā cilvēkam ir dota pestīšana.