interjekcija
interjekcija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | interjekcija | interjekcijas |
| Ģen. | interjekcijas | interjekciju |
| Dat. | interjekcijai | interjekcijām |
| Akuz. | interjekciju | interjekcijas |
| Lok. | interjekcijā | interjekcijās |
interj. saīsinājums
Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; izsauksmes vārds.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Interjekciju semantika saistībā ar admiratīva nozīmes izteikšanu būtu tālāku pētījumu uzdevums.
- Admiratīva nozīmi valodā var izteikt arī interjekciju lietojums, kas bieži ir saistīts ar izteikumam piemītošo pārsteigumu, negaidītas informācijas atklājumu runas momentā.
- Pēc tam skaidro pašu šo sakņu cilmi – resp., teorētiski pārspriež vārdu rašanos no interjekcijām, onomatopoētisko cilmi, aprakstot, kā tas pakāpeniski noticis, – t. i.
- Modalitātes un darbības vārda izteiksmju analīzes sakarā evidencialitāte aplūkota Andras Kalnačas pētījumos ( „ Modalitātes tipoloģija un latviešu valodas izteiksmes” ( 2007), „ Partikula IT KĀ un modalitāte” ( 2010), „ Interjekcijas, to semantika un modalitāte” ( 2011), „ Darbības vārda izteiksmes un modalitāte” ( 2012)).
- Izsauksmes vārds jeb interjekcija ( , cēlies no " intericiō" — ‘iemest starpā’) ir vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kuri ir nelokāmi un kuri pauž jūtas, gribu, pievērš uzmanību.