interfikss | Tēzaurs

Kopumā ģeogrāfiskās nomenklatūras derivācijas paņēmieni ir līdzīgi kā pārējā valodas apelatīvajā leksikā – tās darināšanā izmanto gan prefiksus, gan sufiksus, gan dažos gadījumos arī interfiksus un galotnes fleksiju, taču ne visi afiksi ģeogrāfiskajā nomenklatūrā ir produktīvi un ne visiem atvasinājumiem ir specifiska topogrāfiskā nozīme ( piemēram, saliktā vietvārda Bērzkalniņš ( ka Baldonē, 1965) otrā komponenta atvasinājumam, visticamāk, ir pamazinājuma vai stilistiska nokrāsa, kas būtiski nemaina motivētājvārda nozīmi, taču citā šā paša pagasta vietvārdā Zariņkalniens ( ka, + pļ, 1965) otrā komponenta formants maina vārda nozīmi: ‘kalns’ > ‘kalnains apvidus’).

Jaunākajā “ Latviešu valodas gramatikā” šis iespraudums traktēts kā interfikss ( LVG 2013, 238). “

E. Soida vārda struktūras elementus - est- un - ast- klasificē kā interfiksus ( Soida 2009, 48).

Analizējot ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdu derivāciju, konstatējams, ka kopumā ģeogrāfiskās nomenklatūras derivācijas paņēmieni ir līdzīgi kā pārējā valodas apelatīvajā leksikā, kuras darināšanā izmanto gan prefiksus, gan sufiksus, gan dažos gadījumos arī interfiksus un galotnes fleksiju, taču ne visi afiksi ģeogrāfiskajā nomenklatūrā ir produktīvi un ne visiem atvasinājumiem ir specifiska topogrāfiskā nozīme.